Tagad, kad esam izpētījuši ziepju gabaliņi vs. šķidro ziepju diskusija, ir pienācis laiks ieskatīties lufā. Man vienmēr ir bijušas aizdomas par šo noslēpumaino dušas piederumu — "vai tas ir sanitārs vai nē?" Šķiet, ka tas ir jautājums, kuru es sev bieži uzdodu. Lai uzzinātu vairāk par lufas plusiem un mīnusiem, kā par to pareizi kopt, kā arī par ķermeņa mazgāšanas alternatīvām, es meklēju mūsu Džesika Veizere, M.D.
Ticiet vai nē, lufa ir ideāls pīlinga līdzeklis, un tas ir lielisks risinājums, ja to pareizi kopj. Tomēr ir mīnusi, kas jāņem vērā, pirms izvēlaties to izmantot. "Daudzi mazi caurumi un krokas saglabā ūdeni un mitrumu, kas veicina baktēriju un sēnīšu augšanu," stāsta Veizers. Stilā. “Lupas sabojājas, ja tās paliek slapjas, un pārmērīga vai agresīva lobīšanās var traucēt ādas barjeru un izraisīt iekaisums un kairinājums." Lai samazinātu inficēšanās risku, izvēlieties dabisku lufu, nevis sintētisko vai plastmasas viens. Pēc Veizera teiktā, arī mazgāšana ar mazgāšanas lupatiņu starp lietošanas reizēm var būt noderīga. Man par pārsteigumu Veizere norāda, ka drošākā un labākā izvēle ir ķermeņa mazgāšana ar rokām, lai izvairītos no rupjas skrubēšanas uz ādas.
Ja izvēlaties palikt pie lufas, svarīga ir pareiza apkope. Tomēr ir ļoti svarīgi to nekavējoties izņemt pēc dušas, lai tas varētu efektīvi nožūt starp lietošanas reizēm, nevis sēdēt siltā, mitrā vidē, ko atstāj karsta duša. Turklāt ļoti svarīgi ir bieži nomainīt lufu — pārbaudiet, vai nav mainījusies krāsa vai smarža, kas skaidri liecina, ka ir pienācis laiks to nomainīt. "Periodiski ir lietderīgi mikroviļņu krāsnī vai mitru lufu karsēt, lai paaugstinātu temperatūru un iznīcinātu baktērijas vai sēnītes, kas, iespējams, dzīvo caurumos un krokās," saka Veizers. "To var paveikt arī, mērcējot atšķaidītā balinātāja šķīdumā, kas ir līdzīgi pretmikrobu līdzeklis."