Ir pienācis laiks sociālajam tīklam atzīt savu lomu problēmā un veikt pasākumus, lai to novērstu.
Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs sākumā ņirgājās par domu, ka mānīšana, dezinformācija un “viltus ziņas” ir problēma sociālajā tīklā vai ka tie varētu būt ietekmējuši Donalda Trampa ievēlēšanu. Taču tagad šķiet, ka uzņēmums beidzot uzņemas zināmu atbildību par lomu, kāda tam ir šāda veida satura izplatīšanā, un ir pienācis laiks.
Iekšā emuāra ieraksts, Facebook paziņoja, ka īsteno virkni pasākumu, kuru mērķis ir izskaust mānīšanas un viltus ziņu problēmu, tostarp a) iespēju lietotājiem vieglāk ziņot par viltojumiem, b) sadarboties ar trešo pušu verifikācijas organizācijām, piemēram, Politifact un Snopes, kas brīdinās lasītājus, ja stāsta precizitāte tiek apstrīdēta, un c) apturēs vietnes, kas izliekas par likumīgām ziņām tirdzniecības vietas.
Šīs darbības, protams, neatrisinās problēmu pilnībā — daļēji tāpēc, ka termins “viltus ziņas” ietver virkni dažāda veida satura, no klaji viltojumi un pilnībā izgatavoti stāsti līdz ziņu ziņojumiem no cienījamiem tirdzniecības centriem, kuros ir slikti pamatoti apgalvojumi vai kas nav bijuši neatkarīgi pārbaudīts. Bet tie ir svarīgs pirmais solis, lai to izskaustu
Sākumā šķita, ka Facebook pat nebija gatavs atzīt, ka viltus ziņas vispār ir problēma vai ka vietnei ir kāda atbildība to novērst. Kad pirmo reizi radās jautājums par tās ietekmi uz vēlēšanām, Cukerbergs teica, ka šī ideja bija "traks" un apgalvoja, ka viltus ziņas veidoja ne vairāk kā 1% no sociālā tīkla satura.
VIDEO: Marka Cukerberga meita iedvesmo viņu ziedot 99 procentus FB akciju
Tomēr no paša Facebook izskanēja ziņojumi, ka daži darbinieki uzskatīja pretējo — vairāki darbinieki pastāstīja Ņujorkas Laiks ka viņi bija nobažījušies par iespējamo ietekmi, ko uz iznākumu atstāja uzņēmuma viltotu pret Klintonu vērstu stāstu izplatīšana no "alt right" vietņu tīkla.
Dažu pēdējo nedēļu laikā Cukerbergs sāka nedaudz mazināt savu sākotnējo nostāju, sakot sociālais tīkls rūpējās par lietotāju saņemtās informācijas kvalitāti un to, ka uzņēmums bija ieskatoties veicot vairākus pasākumus, kas līdzīgi ceturtdien paziņotajiem.
Daļa no iemesla, kāpēc Facebook, iespējams, ir tik vilcinājies ar viltus ziņu problēmas risināšanu, ir tas, ka tas riskē ievilkt uzņēmumu vēl vairāk purvā jautājumā par to, vai tas ir mediju uzņēmums vai nē. Sociālajam tīklam patīk sevi uzskatīt par objektīvu satura izplatītāju, nevis mediju, kas pieņem redakcionālus lēmumus par to, kas ir patiess un kas nē.
Tomēr tajā pašā laikā nav šaubu, ka Facebook neatkarīgi no tā, ko tas izvēlas saukt pati — spēlē milzīgu lomu ziņu izplatīšanā un ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ziņu avotiem miljoniem lietotāju. Neatkarīgi no tā, vai tas vēlas to atzīt vai nē, tas uzliek zināmu atbildību, lai nodrošinātu, ka tas, ko tas sniedz lietotājiem, ir precīzs.
Tā lieluma un ietekmes dēļ Facebook ir arī iespēja dažiem no tiem atslēgt skābekli profesionālas viltus ziņu vietnes, liedzot tām ne tikai ieņēmumus, bet arī svarīgāko valūtu, kas ieņem augstu vietu ziņu plūsma.
Tas daudzējādā ziņā ir bīstams ierocis, tāpēc daži ir ņirgājušies par iespēju Facebook pieņemt šāda veida lēmumus. Un nav šaubu, ka Facebook soļus apšaubīs un uzbruks dažādu politisko pārliecību pārstāvji, par to argumentējot trešās puses faktu pārbaudītāji, uz kuriem tā paļaujas, ir neobjektīvi (apsūdzība, ar kuru jau ir saskārušies gan Politifact, gan Snopes).
SAISTĪTI: 2016. gads bija sociālo mediju Detox gads
Tomēr realitāte ir tāda, ka sociālais tīkls un tā algoritms jau katru dienu pieņem lēmumus par to, kurš tiek novērtēts augstu un kurš ne, kāds saturs tiek redzēts un kurš paliek neredzēts. Vismaz tagad daži no šiem centieniem teorētiski tiks vērsti uz to, lai uzlabotu ziņu plūsmas precizitāti, nevis vienkārši noņemtu māšu, kas baro bērnu ar krūti, fotoattēlus.
Laipni lūdzam mediju biznesā, Facebook.