Mēs jautājām dizainerim Maikls Kors lai pastāstītu stāstu par diviem viņa visdārgākajiem priekšmetiem - laulības gredzenu, kas kādreiz piederēja viņa vectēvam, un viņa paša laulības gredzenu.
Atjaunināts 2017. gada 14. februārī plkst. 10:00
Mani vecvecāki bija viens no tiem pāriem, kuri bija kā gulbji - viņi visu darīja kopā. Viņi bija precējušies 54 gadus, un, kad mans vectēvs Ostins nomira, mana vecmāmiņa Beatrise sacīja: "Zini, es domāju, ka viņš gribēja, lai tev būtu viņa laulības gredzens."
Godīgi sakot, kad es augu, es īsti nesapņoju, ka kādreiz būs laiks, kad varēšu likumīgi apprecēties. Bet, tiklīdz 2011. gadā mainījās Ņujorkas štata likumi, mēs ar partneri Lensu devāmies uz Rātsnamu. Viņa vecākiem Diksijam un Haroldam bija arī brīnišķīga laulība, tāpēc es teicu: "Vai nebūtu pārsteidzoši, ja būtu gredzeni, kas simbolizē abas mūsu ģimenes un mūsu nākotni kopā?"
Viņa tēvs bija atstājis viņam gredzenu ar septiņiem briljantiem, tāpēc es piezvanīju juvelierizstrādājumu dizainerim Jānim Savitam un lūdzu viņu izveidot kaut ko drosmīgu, kas tos apvieno. Lenss to nēsā, un es valkāju savu, kas sakrauts ar vectēva gredzenu. Katru dienu, kad paskatos uz pirkstu, man vienlaikus tiek atgādināts par pagātni un nākotni. Esmu optimisma pilna.
Maikls Kors un Lenss Lepērs apprecējās 2011. gada 16. augustā Sauthemptonā, Ņujorkā.